Kāda ir atšķirība starp armiju un policiju?

Lai kādā valstī dzīvotu mierīgi, ir svarīgi justies droši. Neatkarīgi no valsts, drošību garantē kompetentās valsts iestādes. Visur citur, tāpat kā Francijā, atbildīgās iestādes, kas garantē šo mieru, ir divas. Tās ir valsts policija un valsts žandarmērija (armija). Ja gan abas ir drošības garantētājas, ir svarīgi tās nesalīdzināt, tie nav identiski spēki. Vai nezināt, kāda ir patiesā atšķirība starp policiju un žandarmēriju? Šajā rakstā mēs tev to izskaidrojam.

Pieej mūsu veikalā, lai iegādātos militāros produktus (armijas jostu, izdzīvošanas saules lādētāju, collier plaque militaire argent) un izmantojiet mūsu akcijas piedāvājumus!  

Policija un žandarmērija: divi ļoti atšķirīgi spēki

Katri cilvēki var sajaukt valsts policiju ar valsts žandarmēriju. Nekļūdieties, šie divi spēki ir līdzīgi dažos aspektos, taču tie ir ļoti atšķirīgi. Vai tas būtu to statuss, vai to uzdevumi un, pats galvenais, teritorialitāte.

Valsts policija

• Statuss: Valsts policijas pilnvarotas amatpersonas un aģenti ir civildienesta ierēdņi, kas galvenokārt norīkoti darbā pilsētu teritorijās. Policijas virsniekiem ir civilais, nevis militārais statuss. Viņi strādā komandās, uniformās vai civilajā apģērbā un vienmēr ir bruņoti.
• Misija: Viņu misijas atšķiras atkarībā no viņu norīkojuma. Policistiem var būt ļoti dažādi uzdevumi, jo Valsts policijā ir dažādi dienesti. Lielākā daļa no tiem ietver palīdzības sniegšanu, profilaksi, kārtības uzturēšanu un kārtības atjaunošanu
• Teritorialitāte: Ģeogrāfiskie apgabali, ko aptver šīs profesijas pārstāvji, visbiežāk ir pilsētās. Tās ietver lielas aglomerācijas. Tās ir tās, kas atrodas policijas jurisdikcijā.

  Mūsu interneta veikals sniedz iespēju no plašā klāsta iegādāties cepuri, jūsu sapņu balaklavu, cepuri, bonu vai bereti.

  Valsts žandarmērija

  • Statuss: žandarmērijas virsniekiem un aģentiem ir militārpersonas statuss. Tādējādi viņi ir bruņoto spēku dalībnieki un kā tādi savā ziņā paši ir militārpersonas. Šis ir armijas korpuss, kas darbojas tieši iekšzemē. Viņi dzīvo kazarmās un var tikt mobilizēti, ja to prasa situācija.
  • Misija: žandarmiem ir arī savas misijas. Viņiem kā armijas sastāvdaļai ir jānodrošina valsts stratēģisko interešu aizsardzība. Viņiem jānodrošina valsts teritorijas aizsardzība.Bet viņa attiecīgās misijas atšķiras atkarībā no viņu norīkojuma dienestiem.
  • Teritorialitāte: šīs profesijas pārstāvju ģeogrāfiskās teritorijas ir nedaudz plašākas nekā policijas. Visbiežāk valsts žandarmērijas jurisdikcijā ietilpst lauku apvidi, piepilsētas un mazas un vidēja lieluma pilsētas.

  Dažādi policijas žandarmērijas dienesti

  Tā vai tās ir policijas vienības vai žandarmērijas vienības, tās tiek iedalītas tā sauktajos dienestos. Katrs dienests ir atbildīgs par savu specifisku uzdevumu.

  Valsts policijas dažādie dienesti

  Katras valsts policijas vienības darbinieki un aģenti ir iedalīti dažādos dienestos. Tas
  ir vai nu sabiedriskās drošības policijas dienests, vai arī tiesu policijas dienests.

  • Valsts drošības policija: tas ir dienests ar valsts policijas vispārīgo misiju.Misija, kas sastāv no palīdzības, novēršanas, kārtības uzturēšanas un atjaunošanas. Tā apkaro visu veidu likumpārkāpumus, tostarp noziedzību un vardarbību. Tā arī uzrauga sporta pasākumus un demonstrācijas. Par sabiedrisko drošību atbild Centrālā sabiedriskās drošības pārvalde (Direction centrale de la sécurité publique – DCSP). Katrā departamentā ir viena policijas pārvalde un policijas iecirkņi, kas aptver vienu vai vairākas komūnas.
  • Police judiciaire: Šie uzdevumi tiek veikti sadarbībā ar tiesu varas iestādēm (prokuroru).Tiesu policija pirms vai pēc sodvedības uzsākšanas ir atbildīga par izmeklēšanu, kas nozīmē noziedzīgu nodarījumu konstatēšanu, pierādījumu vākšanu, likumpārkāpēju meklēšanu un aizturēšanu. Tiesu policiju vada Tiesu policijas Centrālā direkcija (DCPJ). Pastāv reģionālās un starpreģionālās direkcijas. Iekšējās drošības ģenerāldirektorāts (DGSI), agrāk pazīstams kā “Renseignements Généraux” (RG), ir atbildīgs par jebkādu draudu, kas var apdraudēt valsti, sabiedrisko kārtību, iestādes u. c., atklāšanu, novēršanu un informēšanu par tiem, kā arī par to, lai informētu valsts iestādes. tas atrodas katrā departamentā. Tas atrodas katrā departamentā: Service Central du Renseignement territorial (SCRT).

  Valsts žandarmērijas dažādie dienesti

  • Republikāniskā žandarmērija: tai irvalsts drošības un goda uzdevumi. Ir specializētas vienības, piemēram, Nacionālās žandarmērijas intervences grupa (Groupement d’intervention de la Gendarmerie nationale, GIGN. Šī vienība specializējas krīžu pārvarēšanā, un tās misija ir līdzvērtīga RAID misijai.
  • Mobilā žandarmērija: tās misija ir uzturēt un atjaunot kārtību un drošību. Tā darbojas visā departamentā kā rezerves dienesta žandarmērijas komanda.
  • Departamentālā žandarmērija: Departamentālo žandarmēriju veido žandarmērijas apgabali, kas sadalīti žandarmērijas grupās, kas sadalītas žandarmērijas rotās, kas sadalītas žandarmērijas teritoriālajās brigādēs. Cietušie iesniedz sūdzības žandarmērijas brigādēm. Šajā līmenī tiek veikta administratīvā un tiesiskā izmeklēšana.

  Visas līdzības starp policiju un žandarmēriju?

  Ja gan policija un žandarmērija ir divi dažādi spēki ar specifisku organizāciju un īpatnībām, tomēr tie nav pilnīgi pretēji. Patiesībā
  starp tām ir dažas līdzības.

  

  Uzdevumu mērķu līmeni

  Gan žandarmērijas, gan policijas darbību, protams, regulē dažādi režīmi – civilās un militārās valsts. Taču kopumā visu to misijām ir vienādi mērķi.Visu to kopīgie mērķi ir kārtības un miera uzturēšana.Bet ne tikai tas, ir arī mērķis aizsargāt cilvēkus.Minētie cilvēki ir gan civiliedzīvotāji, gan varas iestādes. Tāpēc tikai atkarībā no viņu norīkojuma un statusa parādās atšķirības to uzdevumos. Ir acīmredzams, ka policists, būdams civils valsts dienestā, nevar tikt norīkots militāros uzdevumos. Tie ir rezervēti žandarmierim, kas pieder pie armijas. Tomēr ir dažas misijas, kurās var iesaistīt policijas darbiniekus un žandarmētus. Jo, pat ja viņu uzdevumi daļēji atšķiras viens no otra, dažas no viņu prasmēm apvienojas tiesas izmeklēšanas gadījumā. Atkarībā no konkrētās lietas viņi var pildīt vienādas lomas un izmantot vienādas procedūras. Tāpēc nav nekas neparasts, ka policija un žandarmērija atsevišķās lietās strādā kopā. Rezultātā
  var teikt, ka policijai un žandarmērijai zināmā mērā ir vienādi uzdevumi.

  Izskatot noteikumus un kodeksus, kas reglamentē to darbību

  Cīļu un uzdevumu joma nav vienīgie abu spēku līdzības elementi. Uz policistiem un žandarmiem attiecas vienāds ētikas kodekss. Tas ietver Declaration des Droits de l’Homme et du Citoyen de 1789 (Deklarācija par cilvēka un pilsoņa tiesībām) ievērošanu, veicot savus pienākumus. Tāpēc viņiem ir pienākums veikt savu darbu un dažādas darbības, ievērojot :

  • kādam Francijas un ārvalstu pilsonim
  • starptautiskajām konvencijām
  • Francijas konstitūcijai
  • valstī spēkā esošajiem likumiem

  Šis noteikums ir izstrādāts un iekļauts Iekšējās drošības kodeksā, un kopš 2014. gada tas ir piemērojams žandarmiem. Turklāt kopš 2009. gada gan žandarmērija, gan valsts policija ir pakļautas Iekšlietu ministrijai. Arī uz tām attiecas vieni un tie paši likumi. Likumiem, kas viņiem atņem tiesības streikot.

  Kā var iestāties policijā vai žandarmērijā?

  Ir interesanti redzēt un uzzināt, kā abas profesijas ir pieejamas.
  Interesanti ir redzēt, ka ir gan atšķirības, gan arī līdzības, lai iestātos abās. Līdzība slēpjas tajā, ka, lai iestātos policijā vai žandarmērijā, ir jāiziet konkursa eksāmens. Atšķirības ir sīkumos par konkursa eksāmeniem un mācību skolām.

  • Stāšanās policijā:Tā kā šī ir valsts civildienesta ierēdņa karjera, ir obligāti jāiziet konkursa eksāmens. Konkursa eksāmens ļauj iestāties ENSP jeb Ecole Nationale Supérieure de la Police. Sekmīga konkursa eksāmena un apmācības pabeigšana pēc tam ļauj jums kļūt par ierēdni ar bakalaura grādu. Lai kļūtu par komisāru, jums ir nepieciešams maģistra grāds, vēlams tiesību zinātnēs vai politoloģijā. Vai arī kļūt par miera uzturētāju.
  • Ienākšana žandarmērijā:līdzīgi kā visos citos armijas korpusos, lai kļūtu par žandarmēriju, ir jānokārto konkursa eksāmens. Atkarībā no statusa, ko kandidāti vēlas iegūt, mainās skola, kurā jākārto konkursa eksāmens un pēc tam jāiziet apmācība. Piemēram, lai kļūtu par virsnieku, tā ir EOGN jeb L’Ecole des Officiers de la Gendarmerie
    .
  

  Ja esi ziņkārīgs, dodies uz Surplus Militaire

  Vai tevi ļoti interesē militārā pasaule? Lai uzzinātu vairāk par šīm profesijām vai vienkārši atrastu ar tām saistītus priekšmetus un aprīkojumu, pērcies uz Surplus Militaire. Šis lieliskais interneta veikals ar militāru tematiku neliks vilties.