Cik spēcīgi ir kodolieroči?

Kā spēcīgi ir kodolieroči?

Jodolieroču jauda bieži tiek vērtēta saistībā ar atombumbu

Hirošimā palaisto atombumbu, ko nosauca par “Little Boy”;.Tā kļuva par etalonu atombumbas kodolspēka novērtēšanai. Tika uzskatīts, ka tā attīstīja 12-18 kilotonnu TNT (no 50 līdz 75 TJ) jaudu ar 20 % kļūdu.Atvērt kodolieroča jaudu var būt grūti. Patiesībā
kodolieroča sprādzienbīstamo jaudu nosaka pēc enerģijas daudzuma, kas atbrīvojas kodolieroča sprādziena laikā 

Ja pat eksperiments tiek veikts stingri kontrolētos apstākļos, aprēķinos vienmēr ir pieļaujamas kļūdas. Ir dažādi veidi, kā noteikt tā jaudu. Aprēķinus var veikt, pamatojoties uz sprādziena lielumu, tā spilgtumu, seismogrāfijas datiem un triecienviļņa stiprumu. To parasti izsaka ar ekvivalentās masastrinitrotoluola (TNT), kilotonnās, megatonnās vai teradžoulos (TJ).

Trīsvienības izmēģinājumā aptuvenus aprēķinus veica Enriko Fermi. Viņš ļāva maziem papīra gabaliņiem izkļūt gaisā un cauri sprādziena triecienviļņiem; pēc tam izcēla to veiktos attālumus kosmosā. Ingrams Teilors noteicadimensiju analīzes formulu, lai novērtētu sprādziena rādiuss.

Kāda jauda ir Francijas kodolbumba?

NATO bija atņēmis Francijas militārajiem spēkiem kodolieročus60. gados. Sākotnēji tas tika uzskatīts par neskaidru, un tikai Fransuā Miterāna prezidentūras laikā tas tika definēts kā “pirmsstratēģisks”. Kodolieroču arsenāla diversifikācija ietvēra arī šo ieroču iegādi, kuru loma ir valsts stratēģijā. Lai aizstātu kodolizmēģinājumus, 1996. gadā tika uzsākta simulācijas programma. Amerikas Savienotās Valstis 20. gadsimta 70. gadu beigās dalījās ar Franciju savos kodolieroču drošības un ieroču sistēmu noslēpumos. Īpaši jāatzīmē kodolieroču atturēšanas uzticamība 80. gados. Tika uzsākta gaisa, jūras un sauszemes nogādes programmu modernizācija.

Pēc triecienspēku modernizācijas programmām 1983. gadā tika izvietotas vairāk nekā 500 bruņotas kaujas galviņas. 64 raķetes, dažas no tām spoguļraķetes (M4 no 1985. gada), nesa četri SNLE, kas bāzējās Île-Longue, Brestas reidā. Tas ir vairāk nekā 300 kaujas galviņu, kuru iznīcinošā jauda 1987. gada novembrī bija 44 megatonas. SNLE kļuva par “Francijas atturēšanas līdzekli“. Francija ir viena no pasaules valstīm, kas ir izstrādājusi kodolieročus, un ceturtā, kas to ir izdarījusi.

21. gadsimta sākumā Francija bija viena no deviņām valstīm, kurām tie bija. Kopš 2010. gada daļa šīs programmas tiek īstenota sadarbībā ar Apvienoto Karalisti. Karš Ukrainā atdzīvina kodolieroču sacensību. Tas sākās 2022. gada februārī, apgriežot starptautiskās attiecības kājām gaisā. Atkarībā no savām pilnīgajām starptautiskajām pilnvarām franči var viegli aizsargāt sevi ar kodolieročiem

2022. gada 24. februārī ārlietu ministrs Žans Īvs le Driāns atgādināja TF1, ka NATO ir arī “kodolieroču alianse“.
Dorians de Šepmeisters paziņoja, ka, lai gan Francijai ir mazāk izvietoto kodolgalviņu nekā Krievijai (aptuveni 1500 aktīvo) un ASV (1300), tās arsenālā ir 280 kodolgalviņas, kā arī 20 rezerves kodolgalviņas. Tādējādi Francijai oficiāli pieder300 kodolgalviņas. Šie ieroči ir sadalīti starp Okeāna stratēģiskajiem spēkiem (FOSt) un Gaisa stratēģiskajiem spēkiem (FAS).

Francijas Jūras spēki ir atbildīgi par FOSt, kuriem irčetras kodolzemūdenes lanceurs d’engins (SNLE). SNLE ir pazīstamas ar dažādiem nosaukumiem: Triomphant, Vigilant, Terrible un Téméraire. Kopš 2010. gada tās var pārvadāt sešpadsmit stratēģiskās ballistiskās raķetes M51 “jūra-gaiss” (SSBM). Šīs raķetes spēj sasniegt līdz pat 6000 km attālumu ar ātrumu līdz 15 mahiem (19 000 km/h). Kopš 2016. gada tajās var ievietot vairākas okeāna kodolgalviņas (TNO) ar aptuveno jaudu 100 kilotonnu (kT)

Rafale eskadriļas ar uzlabotām vidēja darbības rādiusa raķetēm gaiss-zeme (ASMP-A) kopš 2010. gada veido Stratēģisko gaisa spēku sastāvu. Raķetei, kas spēj pārlidot 500 km, ir gaisa kodolgalviņa (TNA). Aplēstā kaujas galviņas jauda ir 300 kilotonnu. Nagasaki uzspridzinātās atombumbas “Fat Man” jauda tika lēsta aptuveni 20 kilotonnu TNT (t. i., no 75 līdz 96 TJ).
Force Aéronavale Nucléaire (FANu), kas dibināts 1978. gadā, ir pazīstams kā trešais atturēšanas arsenāla atzars, kas nodrošina atbalstu Rafales kodolieroču atturēšanai no Šarla de Golla lidmašīnas. 2022. gada 17. martā žurnāls Air & amp; Cosmos ziņoja, ka Francijas Jūras spēki ir devuši priekšroku SNLE patrulēšanas ciklam, kas ļauj izvietot trīs zemūdenes dziļajos ūdeņos. 

Jomāt, ka kodolgalviņu turējumu ziņā pastāv ievērojamas atšķirības, taču kodolenerģētikas jomā tas nav neizbēgami. Šāda veida ieročiem skaita attiecībai ir maza nozīme. Kaitējums ir ievērojams. “Putina acīs kodolieročiem ir īpašs statuss, jo tie ir vienīgā lieta, kas joprojām ļauj Krievijai pretendēt uz to, ka tā ir līdzvērtīga ASV,” ziņo Jean-Louis Lozier.

Kāda ir pasaulē jaudīgākā raķete?”

Kāda ir pasaulē jaudīgākā raķete

KrievijasSarmat starpkontinentālā ballistiskā raķete ir pazīstama kā iznīcinošākā. Tiek apgalvots, ka tās garums ir 35 metri, diametrs – 3 metri un svars – ne mazāks par 200 tonnām. Tai ir 10 kodolgalviņas. Krievijas armija ir apstiprinājusi raķetes ar nosaukumu “Satan-2” pirmo izmēģinājuma šāvienu. Pēc Vladimira Putina teiktā: “Tai praktiski nav nekādu darbības rādiusa ierobežojumu. Tā var trāpīt jebkuram mērķim. Tās triecienviļņi esot spēcīgāki nekā tās priekštecei “Voevoda” ar nosaukumu “Satan” (SS-18), kuras darbības rādiuss ir 11 000 km; tā ir spējīga uz lielāku attālumu – līdz pat 18 000 km.

Rakete ir aprīkota ar aizsardzības sistēmu, kas spēj izvairīties no visa veida pretraķešu aizsardzības. “Tāir jaudīgākā raķete pasaulē,” ziņo Krievijas Aizsardzības ministrija. Ar valsts televīzijas starpniecību Kremļa vadītājs paziņoja: “Šis ir patiesi unikāls ierocis, kas stiprinās mūsu bruņoto spēku militāro potenciālu. Tas nodrošinās Krievijas drošību ārējo draudu priekšā un liks padomāt tiem, kas mēģina apdraudēt mūsu valsti ar nevaldāmu un agresīvu retoriku”. Tomēr, kā raksta Le Parisien: “Sarmat neko daudz nemaina”.

Kāda ir Krievijas kodolieroču vara?

Sava statusa un ietekmes dēļ Vladimirs Putins ar savu kodolarsenālu apdraud visu pasauli. Lai demonstrētu savu pārākumu, jau ir veikti militārie soļi. Krievija pati par sevi ir nostājusies
pret NATO, ko veido kaimiņos esošās Eiropas valstis un Amerikas Savienotās Valstis.

Krievija ir palaidusi kodolzemūdenes Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, lai draudētu un signalizētu par savu varu. 2022. gada 4. februārī Krievija un Ķīna tikās un nāca klajā ar kopīgu deklarāciju. Viņu kopīgās intereses ir iebilst pret jebkādu NATO paplašināšanos vai Aukusa līgumu,
tātad tās iebilst pret kapitālistiskā režīma liberālo demokrātiju. No juridiskā viedokļa viņus nesaista nekāda vienošanās. Ķīna no savas puses saglabās piesardzību attiecībā uz savu partneri. Tās pašas
interesēs ir atgūt Taivānu.

Kinjalas raķešu treniņš, ko veic Krievijas gaisa spēki. Kinjal hiperskaņas raķetes “gaiss-zeme”, kas tiek dēvētas par vienu no Krievijas militāro atturēšanas līdzekļu dzirnakmeņiem, var aprīkot ar kodolgalviņu. “Rusiem ir aptuveni 1 500 tā dēvēto stratēģisko kaujas galviņu un papildus tam vēl citi taktiskie vai rezerves ieroči, kuru skaits tiek lēsts uz 4 500 kaujas galviņām,” – tā izsakās Žans Luī Lozjē (Jean-Louis Lozier), Ariane Nicolas apkopotajā paziņojumā, kas tika paziņots 2022. gada 4. martā.

Krievijas kodolieroču doktrīna ir deklarēta plašākai sabiedrībai. Šī doktrīna, kas izdota 2020. gada jūnijā, nosaka, ka kodolieroči ir “tikai un vienīgi kā atturēšanas līdzeklis”, tātad aizsardzības līdzekļi. Šis pamatprincips nodrošina potenciālos pretiniekus, ka Krievija tādējādi cenšas novērst “agresiju pret Krievijas Federāciju vai tās sabiedrotajiem” . Taču doktrīna ar to neapstājas. Putins, pamatojoties uz 19. pantu, varētu veikt pretpasākumus ar atombumbu. Kodoldoktrīna atjaunināta 2020. gada jūnijā, ja nelaimes gadījumā kāda valsts veiktu militāras operācijas Ukrainā.

Četri konkrēti gadījumi, kad Krievija varētu izmantot savu ieroci:

• ballistisko raķešu uzbrukums;
• uzbrukums ar kodolieročiem vai iznīcinošiem ieročiem;
• uzbrukums Krievijas kodolobjektiem;
• “konvencionāls” uzbrukums, kas apdraudētu pašu Krievijas valsts pastāvēšanu.

Kāda ir pasaules vadošā kodolvalsts?”

Kopš 2019. gadā Krievijai un Amerikas Savienotajām Valstīm pieder vairāk nekā 90 % pasaules kodolieroču ar to nosaukumu. Tomēr Krievija ir pasaules vadošā kodolvalsts, kurā ir izvietotas, glabājas vai tiek demontētas 5 977 kodolgalviņas.

Saskaņā ar Sipri institūta datiem aptuveni 1 600 no tām varētu tikt izmantotas.
Tiek lēsts, ka Amerikas Savienoto Valstu rīcībā ir 5428 kodolieroči, savukārt Ķīnai – 350, Francijai – 290 un Apvienotajai Karalistei – 225 kodolgalviņas. Deviņas valstis, kurām ir kodolieroči, galvenokārt ir piecas ANO Drošības padomes locekles: ASV, Krievija, Ķīna, Francija un Apvienotā Karaliste. Jaunākās ziņas liecina, ka Ziemeļkorejai, Indijai, Pakistānai un Izraēlai, šķiet, pieder kodolieroči.