Korpuss ir liels bruņoto spēku formējums vai administratīva karaspēka grupa ar kopīgu funkciju. Tie valkā to pašu armijas berete, tāda paša veida sudraba militāro ķēdi, vai no militārajiem tērpiem. Francijas armijas daudzie korpusi pilda specifiskas kaujas, kaujas atbalsta vai kaujas dienesta atbalsta funkcijas, kas ir veidojušas to izaugsmi, attīstību un radījušas tiem raksturīgo esprit de corps, ar ko lepojas šo korpusu dalībnieki.
Par l’Armée de terre korpusiem
Francijas armiju sauc pard’Armée de Terre, kas sastāv no sauszemes būtiskākajām Francijas vienībām. Tā ir pakļauta Francijas valdībai tāpat kā pārējās bruņoto spēku sastāvdaļas.
Pašreizējais armijas štāba priekšnieks (CEMAT) ir tieši pakļauts bruņoto spēku štāba priekšniekam (CEMA). Viņš ir arī atbildīgs Bruņoto spēku ministrijai par spēku organizāciju, sagatavošanu, spēku izmantošanu, kā arī par armijas plānošanu un programmēšanu, ekipējumu un turpmāko iegādi.
Aktīvajā dienestā armijas vienības ir pakļautas armijas štāba priekšniekam (CEMA). Pēdējais ir
atbildīgs Francijas Republikas prezidentam par spēku plānošanu un izvietošanu.
Visas Francijas karavīri tiek uzskatīti par profesionāļiem pēc tam, kad parlaments 1997. gadā pieņēma un 2001. gadā stājās spēkā Francijas militārās iesaukšanas atcelšana. 2020. gadā Francijas armijā strādāja 118 600 cilvēku, tostarp Ārlietu leģionā un Parīzes ugunsdzēsēju brigādē. Turklāt Francijas armijas rezerves daļu veidoja 22 750 cilvēku.
Kopš 387. gada p. m. ē. Francija bija iesaistījusies 168 no visiem reģistrētajiem konfliktiem. Tā bija guvusi panākumus 109, cieta neveiksmi 49 un nospēlēja neizšķirti 10. Tas Franciju padara par veiksmīgāko militāro spēku Eiropas vēsturē pēckombināciju un uzvaru skaita.
Karaspēka struktūra un organizācija
Karaspēka organizāciju veido:
- CEMAT jeb Armijas štāba priekšnieks;
- Armija štābs (EMAT), kas sola visu sastāvdaļu vispārēju vadību un pārvaldību;
- Armijas inspekcija;
- DRHAT jeb armijas cilvēkresursu direktorāts;
- Spēku un teritoriālā organizācija;
- Karaspēka un augstākās militārās apmācības dienesti un organizācijas.
- Volontaire de l’Armée de Terre (VDAT), līgums uz vienu gadu, atjaunojams.
- Engagé volontaire de l’armée de Terre (EVAT), trīs vai piecu gadu līgums, atjaunojams.
Francijas armija tika reorganizēta 2016. gadā. Jaunā organizācija sastāv no divām apvienotām divīzijām, kas nes 1ʳᵉ bruņutehnikas divīzijas un 3ᵉ bruņutehnikas divīzijas mantojumu, un ar trim kaujas brigādēm katrā flangā. Ir arī franču-vācu brigāde. Ir pārveidotaaeromobiļu brigāde, lai vadītu trīs kaujas helikopteru pulkus.
Divīzijas līmenī ir arī vairākasspecializētās komandas. To
vidū ir izlūkošanas, informācijas un sakaru sistēmu, uzturēšanas, loģistikas, speciālo spēku, armijas vieglās aviācijas, ārvalstu leģiona, valsts teritorijas, mācību dienesti.
Administratīvie dienesti
Administratīvajā dienestā šobrīd ir tikai viens direktorāts un divas nodaļas. Direction des ressources humaines de l’armée de terre (DRHAT) pārvalda armijas cilvēkresursus (militāros un civilos) un apmācību.
Divas
dienestu struktūrvienībasir sauszemes tehnikas dienests un structure intégrée de maintien en condition opérationnelle des matériels terrestres (SIMMT, agrāk DCMAT). Šī apvienotā struktūrvienība ir atbildīga par visu Francijas armijas sauszemes tehnikas projektu vadības atbalsta nodrošināšanu. Armijas aprīkojuma uzturēšanu ekspluatācijas kārtībā pārvalda Sauszemes rūpniecības tehniskās apkopes dienests.
Istoriski pastāvēja arī citi armijas dienesti, kas visi tika apvienoti kopā ar saviem kolēģiem no citām sastāvdaļām, veidojot apvienotās organizācijas, kas apkalpoja visus Francijas bruņotos spēkus.
Pēc tam, kad gan veselības dienests, gan degvielas dienests tika aizstāts attiecīgi ar Francijas aizsardzībasveselības dienestu un militāro degvielas dienestu, pārējie dienesti pēdējos gados izzuda.
Armija korpusa personāls
Francijas armijā ir divu veidu iesaukšanakareivjiem:
Seržanti dien uz pastāvīgiem līgumiem vai izņēmuma kārtā uz atjaunojamiem piecu gadu līgumiem. Kandidāti zemessargi ir EVAT vai tiešie civiliedzīvotāji. Nepieciešams vidējās izglītības diploms ar iespēju studēt augstskolā. Tā
ir École Nationale des Sous-Officiers d’Active (ENSOA), Nacionālā zemessargu pamatskola, kas ilgst 8 mēnešus, pēc tam seko kaujas skola, kas atkarībā no profesionālās specialitātes ilgst no 4 līdz 36 nedēļām.
Neliels skaits zemessargu kandidātu tiek apmācīti Augstākajā Militārajā skolā (École Militaire de Haute Montagne, EMHM). Seržanti, kuriem ir brevet de technicien supérieur del’armée de terre (BSTAT), var strādāt par sekciju vadītājiem.
Karjeras virsnieki strādā uz pastāvīga līguma pamata. Karjeras virsnieku kadeti, kas ieguvuši classe préparatoire aux grandes écoles vai baccalauréat, trīs gadus mācās École Spéciale Militaire de Saint-Cyr (ESM) un iegūst pirmā leitnanta pakāpi. Tiešās uzņemšanas virsnieku kadeti ar maģistra grādu vienu gadu mācās ESM un iegūst pirmā leitnanta dienesta pakāpi.
Slēgtie līgumi ar virsniekiem tiek noslēgti uz atjaunojamiem līgumiem, kuru maksimālais dienesta ilgums ir 20 gadi. Nepieciešams bakalaura grāds. Ir divas dažādas programmas – kaujas virsnieku un speciālistu virsnieku. Abās programmās virsnieki beidz mācības kā virsleitnanti un var iegūt pulkvežleitnanta dienesta pakāpi.
Kombācijas virsnieki astoņus mēnešus pavada ESM, kam seko gads kaujas skolā. Speciālistu virsnieki trīs mēnešus pavada ESM, kam seko gadu ilgas mācības uz vietas specializācijas jomā, ko nosaka iegūtā diploma veids.
Civilistes sievietes tika ieskaitītas Francijas armijā kopš Pirmā pasaules kara, paverot viņām jaunas perspektīvas, liekot no jauna definēt militāro identitāti un atklājot antirepublikānisma spēku armijā. No 20. gadsimta 20. gadiem virsnieki pieņēma sievietes kā savas institūcijas sastāvdaļu.
Arsērijas korpusa izveide
Infantārija ir militārā specializācija, kas iesaistās sauszemes kaujās kājām. Kājnieki parasti sastāv no vieglās kājnieki, kalnu kājnieki, motorizētās un mehanizētās kājnieki, gaisa desanta kājnieki un jūras spēku vai jūras kājnieki.
Lai gan mūsdienās smagā kājnieki vairs netiek izmantoti, tie veidoja arī daudzu vēsturisko armiju lielāko daļu. Kājnieki, kavalērija un artilērija tradicionāli veidoja dažādu armiju kaujas ieroču tirdzniecības kodolu, un kājnieki gandrīz vienmēr veidoja lielāko šo spēku daļu.
Légion étrangère ir Francijas armijas korpuss ar īpašu komandu, kurā ietilpst vairākas specialitātes: kājnieki, jātnieki, inženieri, gaisa desanta karaspēks. Tas tika izveidots 1831. gadā, lai Francijas armijā integrētu ārzemju apgādājamos. Līdz pat Alžīrijas kara beigām 1962. gadā tā bija daļa no Armée d’Afrique – Francijas koloniālajam projektam Āfrikā apkopotajām Francijas armijas vienībām.
Armija korpusa ieroči
artilērijair smago, tālšaujamo militāro ieroču klase, kas šauj ar munīciju, kuras darbības rādiuss un jauda krietni pārsniedz kājnieku šaujamieroču
jaudu. Agrīnās artilērijas izstrādes laikā galvenā uzmanība tika pievērsta spējai aplenkuma laikā pārraut aizsardzības mūrus un nocietinājumus, kā rezultātā tika radītas smagas un relatīvi nekustīgas aplenkuma mašīnas.
Tālāk pilnveidojoties tehnoloģijām, tika izstrādāti vieglāki un mobilāki lauka artilērijas lielgabali izmantošanai kaujas laukā. Šī evolūcija turpinās arī mūsdienās, un mūsdienu pašgājēji artilērijas transportlīdzekļi ir ļoti mobili un daudzpusīgi ieroči, kas parasti nodrošina lielāko daļu no armijas kopējās ugunīgās jaudas.
Arme blindée et cavalerie (ABC) ir Francijas armijas sastāvdaļa. Tā radās pēc Atrais pasaules karš, apvienojoties kaujas tanku un kavalērijas daļām. Tā izmantoja lielāko daļu Franču bruņumašīnas, lai gan nelielu daļu Francijas bruņumašīnu joprojām ekspluatē infanterie.
Tā turpina Francijas kavalērijas un tanku filiāļu tradīcijas, no kurām tā ir cēlusies, kā arī vairs nepastāvošās zirgu artilērijas tradīcijas, no kurām tā īsti nav cēlusies.
