No 1963. gada līdz mūsdienām ir notikušas vairāk nekā 130 ārējās operācijas, kurās iesaistīti visu armiju, veidu un dienestu militārpersonas: Armija, jūras spēki, gaisa spēki, apvienotie zari un dienesti ar savām beret bleu blanc rouge. No tām dažas ir zināmākas par citām.
Militārās operācijas ir iejaukšanās, ko bruņotie spēki veic noteiktā teritorijā ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju mieru un drošību. Jau gadu desmitiem franču militārais žargons, piemēram, slavenais militārais haki krekliņš, ir iesaistīts galvenokārt cīņā pret terorismu visā pasaulē, izmantojot ārējās militārās operācijas jeb OPEX. Katrai OPEX tiek dots nosaukums atbilstoši darbības vietai un veidam.
Harmattāna militārā operācija
Operācija “Har
mattāns
“tā bija Francijas dalība 2011. gada militārajā intervencē Lībijā. Tā tika nosaukta Harmattāna vārdā, kas ir karsti, sausi vēji, kas pūta virs Sahāras, galvenokārt no novembra līdz martam. Lidojumu aizlieguma zona tika ierosināta Lībijas pilsoņu kara laikā, lai nepieļautu valdības spēku, kas lojāli Muammaram Kadafi, darbību
Operācijā dominē gaisa uzbrukumi pret Kadafi pretinieku spēkiem. Vairākas valstis 2011. gada 19. martā Parīzē notikušajā konferencē bija gatavas sākt tūlītēju militāro darbību. Francijas daudzfunkcionālie iznīcinātāji Dassault Rafale 19. martā sāka izlūkošanas misijas. Tie pirmie no koalīcijas uzbruka Lībijas spēkiem, iznīcinot četrus tankus.
2011. gada 19. martā NATO vadītā daudzu valstu koalīcija sāka militāru intervenci Lībijā, lai īstenotu ANO Drošības padomes Rezolūciju 1973, reaģējot uz notikumiem Lībijas pirmajā pilsoņu karā. Ar
desmit balsīm “par” un piecām “atturējās” ANO Drošības padomes nolūks bija panāktātru pamieru Lībijā, tostarp izbeigt pašreizējos uzbrukumus civiliedzīvotājiem.
Pēc viņa domām, šīs operācijas varētu būt noziegumi pret cilvēci.
Tā rezultātā Drošības padome ir noteikusi aizliegumu veikt visus lidojumus šīs valsts gaisa telpā. Tā pastiprina sankcijas pret Kadafi režīmu un tā atbalstītājiem.
Kas ir iesaistīts šajā operācijā
Zaļā krāsā attēlotas valstis, kas iesaistītas lidojumu aizlieguma zonas virs Lībijas īstenošanā, zilā krāsā. Amerikas un Lielbritānijas jūras spēki ir izšāvuši vairāk nekā 110 “Tomahawk” kruīza raķetes. SavukārtFrancijas gaisa spēki, Lielbritānijas Karaliskie gaisa spēki un Kanādas Karaliskie gaisa spēki veica izlidojumus pāri Lībijai un koalīcijas spēku jūras blokādi.
Francijas reaktīvās lidmašīnas veica gaisa triecienus pret Lībijas armijas tankiem un transportlīdzekļiem. Intervencē netika izmantoti ārvalstu sauszemes spēki.
Lībijas valdības atbilde uz šo kampaņu bija pilnīgi neefektīva, un Kadafi spēki nespēja notriekt nevienu NATO lidmašīnu.
Valstij gan bija 30 smago SAM baterijas, 17 vidēji smago SAM baterijas, 55 vieglo SAM baterijas. Koalīcijas dalībnieku intervenču oficiālie nosaukumi ir operācija “Harmattan” (Francija), operācija “Ellamy” (Apvienotā Karaliste), operācija “Mobile” (Kanādas līdzdalība) un operācija “Odyssey Dawn” (ASV).
Itālija sākotnēji iebilda pret intervenci, bet pēc tam piedāvāja piedalīties operācijās ar nosacījumu, kaNATO uzņemsies vadību, nevis atsevišķas valstis, jo īpaši Francija. Tā kā šis nosacījums vēlāk tika izpildīts, Itālija dalījās ar sabiedrotajiem savās bāzēs un izlūkinformācijā.
Konflikta beigas
Intervencijas sākumāparedzētā koalīcija ko veidoja Beļģija, Kanāda, Dānija, Francija, Itālija, Kanāda, Norvēģija, Katara, Spānija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis, paplašinājās līdz deviņpadsmit valstīm. Jaunās valstis galvenokārt īsteno lidojumu aizlieguma zonu un jūras blokādi vai sniedz militāro loģistikas palīdzību.
Sākotnēji šos centienus galvenokārt vadīja Francija un Apvienotā Karaliste, bet komandēšanu dalīja ar ASV. NATO 23. martā garantēja kontroli pār ieroču embargo ar nosaukumu operācija “Aizsardzības vienotība”. Mēģinājums apvienot gaisa kampaņas militāro vadību sākotnēji cieta neveiksmi Francijas, Vācijas un Turcijas valdību iebildumu dēļ.
24. martā NATO piekrita pārņemt kontroli pār lidojumu aizlieguma zonu, bet mērķtiecīgo sauszemes vienību vadība palika koalīcijas spēku rokās. Nodošana notika 2011. gada 31. martā plkst. 06:00 UTC (plkst. 08:00 pēc vietējā laika). Kopš misijas uzsākšanas Lībijā 2011. gada 31. martā NATO ir veikusi 26 500 uzlidojumus.
Kaujas Lībijā beidzās oktobra beigās pēc Muamara Kadafi slepkavības. NATO paziņoja, ka 2011. gada 31. oktobrī tā beidz savas operācijas virs Lībijas. Jaunā Lībijas valdība lūdza pagarināt NATO misiju līdz gada beigām.
Barkhane militārā operācija
Francija ceturtdien paziņoja par militārās misijas Mali, operācijas Barkhane, atcelšanu pēc deviņu gadu ilgas cīņas pret džihādistiem šajā reģionā. Pēc Mali varas iestāžu lūguma Francija 2013. gada janvārī uzsāka intervenci, lai izspiestu islāmistus, kas kontrolēja lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas.
Puse no 4500 franču karavīriem, kas pašlaik bija paredzēti operācijai “Barkhane”, uzturējās Mali. Taču šie karavīri drīzumā būs prom no valsts, jo Mali jaunā militārā vadība uz viņiem izdarīja spiedienu. Pēdējā pārņēma varu apvērsuma laikā 2020. gadā.
Daudzkārtējie šķēršļi no valdošās huntas puses nozīmē, ka apstākļi vairs nav piemēroti efektīvai darbībai Mali, teiktsorganizācijā, ko parakstījusi Francija un tās Āfrikas un Eiropas sabiedrotie.
“Mēs nevaram palikt militāri iesaistīti līdzās de facto iestādēm, kuru stratēģijai un slēptajiem mērķiem mēs nepiekrītam”, preses konferencē, kurā tika paziņots par karaspēka izvešanu, sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Sahelas reģionā pieaugot pret Franciju vērstajām noskaņām un pēc Francijas vēstnieka izraidīšanas Mali janvārī, Parīze nesen informēja, ka tā vēlas arvien vairāk paļauties uz Takuba operatīvo grupu,Eiropas militāro vienību, lai atvieglotu Francijas militāro spēku darbību.
Operācijas Barkhane progress Mali
Barkhane operācijas progress MaliPēcValdības lūgumaMaljā 2013. gada 11. janvārī Francija sāka operāciju Serval, lai bloķētu džihādistu un tuaregu nemiernieku konvoju, kas virzījās uz galvaspilsētu Bamako.
Nākamajā gadā Francija izveidoja operāciju Barkhane, kas kļuva par ilgāko Francijas militāro operāciju ārvalstīs kopš Alžīrijas kara beigām. Tajā piedalījās līdz 5500karavīru, kas tika izvietoti Mali, Nigērā un Čadā sadarbībā ar piecām Sāhelas-Sahāras zonas valstīm.
operācijai BarkhaneMali ziemeļos ir trīs militārās bāzes. Galvenā no tām atrodas Gao, un tajā ir izvietoti kaujas helikopteri, karavīri un smagi bruņoti transportlīdzekļi.
uzdevuma spēkiem ir Francijas karavīri. Kopš 2018. gada jūlija vidus Gao ir izvietoti arī trīs britu smagie transportēšanas helikopteri CH-47 Chinook. Atklātienes preses brīfingā otrdien, 31. augustā, Bruņoto spēku ministrijas preses pārstāvis Ervē Grandžāns (Hervé Grandjean) sniedza “karstu” operācijas “Apagan” novērtējumu. Viņš uzsvēra, ka ar šo vēl nebijuša skaita valstspiederīgo evakuāciju tika saglabāts Francijas gods. Sākotnēji Jau no paša sākuma, viņš teica, tika nolemts, ka operācijas smaguma centrs būs Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Uzsverot bruņoto spēkureakciju, viņš atgādināja, ka naktī no 15. uz 16. augustu C-130 un A400M pacēlās uz Al Dhafra 104. gaisa spēku bāzi (AAE) un tad uz Kabulu. Pirmās rotācijas laikā uz AAE evakuēja 40 cilvēkus. Francijas spēki Pilnībā integrēti amerikāņu klātbūtnē uz zemes un ir daļa no tās drošības burbuļa, tie atradās pie Kabulas lidostas ziemeļu vārtiem. Viņi pārņēma Eiropas un ārlietu ministrijas (MEAE) norādītos cilvēkus, kurus bija nepieciešams evakuēt. Par šiem cilvēkiem Parīzē rūpējās MEAE un Iekšlietu ministrijas (MININT) dienesti.Afganistānas operācija Apagan
pulkvedis Lanni iepazīstināja ar operāciju no stratēģiskā viedokļa.
Oficiāli operācijas secinājumi
Kopumā no 17. līdz 27. augustam 26 rotāciju laikā starp Kabulu un AAE šādā veidā tika evakuēti 2800 cilvēki.
Pulkvedis savas piezīmes noslēdza, uzsverot, ka nooperācijas “Apagan” varētu gūt mācību :
- izcilas starpministriju koordinācijas nozīmi;
- Francijas bruņoto spēku augsto reaģētspēju;
- mūsu resursu izturība, kas tika pārbaudīta 13 dienas;
- ļoti laba sadarbība ar mūsu sabiedrotajiem, jo īpaši ar amerikāņiem;
- viennozīmīga pievienotā vērtība, ko dod Francijai pieejamie iepriekš izvietoti spēki.
- Uzņemto lidmašīnu perfekta pieejamība;
- Uzaicināto spēku ieinteresētība ar 5ᵉ kirasieru pulka pirmo izvietošanu;
- Atbalsta vienību kompetence un lielā pielāgošanās spēja;
- Service de l’énergie opérationnelle (SEO) ;
- Service du commissariat des armées (SCA) ;
- Direction interarmées ;
- Infrastruktūras un aizsardzības informācijas sistēmu tīkls (DIRISI);
- Arsērijas aizsardzības dienests (SSA).
.
Tālāk uzstājās viceadmirālis Fayard, lai izklāstītu operācijas “Apagan” operatīvās ievirzes. Kontradmirālis sāka, atgādinot par ārkārtīgi saspringtajiem termiņiem un nelimitējošo vidi, kas veidoja Apagan operācijas norises ietvaru. Situācijas steidzamība, veselības ierobežojumi, humānās problēmas un drošības situācija bija faktori, ar kuriem bruņotajiem spēkiem nācās cīnīties 13 dienu ilgās operācijas laikā.
Pirmā problēma bija attālums starp BA 104 un Kabulu. Operācija tika vadīta ciešā koordinācijā ar amerikāņu spēkiem, kas kontrolēja KAIA lidostu, kā arī ar dažādiem Francijas dienestiem no MEAE vai MININT.
Prezentāciju kontradmirālis noslēdza, pievēršoties pozitīvajiem aspektiem, kas viņam palika atmiņā no misijas:
Operācija Sangaris Centrālāfrikā
Jaunuma kareivji ir redzami pie balsu skaitīšanas centra prezidenta un parlamenta vēlēšanās Bangi janvārī.
Pirmdien oficiāli beigsies Francijas operācija “Sangaris”, gandrīz trīs gadus pēc militārās misijas uzsākšanas 2013. gada decembrī, lai apspiestu etnisko grupu nemierus Centrālāfrikas Republikā.
Operācija sākotnēji norisinājās līdztekus Āfrikas Savienības miera uzturēšanas misijai. Vēlāk tā tika pārveidota par Apvienoto Nāciju Organizācijas spēkiem. Tā palīdzēja atjaunot stabilitāti galvaspilsētā Bangi, taču nespēja apturēt vardarbību citviet. Tās maksimuma laikā tajā piedalījās vairāk nekā 2500 karavīru no dažādām Francijas vienībām.
Jūnijā Francija paziņoja, ka tā ir samazinājusi savus spēkus Centrālāfrikas Republikā līdz 350 karavīriem. Tie kalpos kā taktiskā rezerve Apvienoto Nāciju Organizācijas miera uzturēšanas spēkiem, tādējādi informējot par savas militārās misijas izbeigšanu šajā valstī.
Kā darbojas operācija
Šeit sniegts pārskats par to, kāpēc tika uzsākta operācija “Sangaris” un ko tā ir sasniegusi. 2013. gada 5. decembrī Bangi izcēlās plašas sadursmes, kuru rezultātā simtiem līķu gulēja uz ielām. Kristiešu kaujinieki, pazīstami kā anti-balaka jeb anti-mačeta, uzbruka vairākiem rajoniem, vēršoties pret musulmaņiem un izraisotpārsvarā musulmaņu nemiernieku alianses Seleka atriebības uzbrukumus.
Seleka kaujinieki jau iepriekš bija vērsušies pret pārsvarā kristiešu iedzīvotājiem, kas bija galvenais iemesls, kāpēc parādījāsanti-balaka kaujinieki. Abu pušu uzbrukumi, kas galvenokārt vērsti pret civiliedzīvotājiem, ir iedzinuši Centrālāfrikas Republiku humānā, politiskā un drošības krīzē
Vēlu pēc vardarbības sākuma visā valstī sāka izvietot Francijas spēkus, kas bija daļa no ANO pilnvarotajiem centieniem apspiest nāvējošo sektantu vardarbības vilni. Operācija tika nosaukta par Sangaris, pēc mazā sarkanā tauriņa, kas ir izplatīts reģionā.
Francijas pasākumi Centrālāfrikā
Francija jau vairākkārt militāri iejaucās kopš Centrālāfrikas Republikas, bijušās Francijas kolonijas, neatkarības iegūšanas 1960. gadā.
Tobrīd Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, katransporta vienības paliks valstī tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, taču skaidri norādīja, ka operācija nav paredzēta ilgam laikam. Parīze, kas jau bija nosūtījusi karaspēku uz Mali tā paša gada janvārī. Tā redzēja, ka situācija Centrālāfrikas Republikā pēc tam, kad martā Fransuā Bozize gāza Seleka nemiernieki, kurus vadīja Mišels Džotodija (Michel Djotodia).
Sākotnēji aptuveni 1200 franču jūras kājnieku, desantnieku un inženieru vienības tika oficiāli izvietotas, lai atbalstītu ĀS MISCA spēkus, taču drīz vien nonāca frontes līnijā. To uzdevums bija atbruņot visus kaujiniekus un citus bruņotos grupējumus, kas terorizēja iedzīvotājus, un pirmais mērķis bija nodrošināt Bangi un tās 4,5 miljonus iedzīvotāju.
No 2014. gada februāra līdz septembrim konflikta karaspēks sargāja arī ceļu, kas savieno Bangi ar kaimiņos esošo Kamerūnu. Septembrī karavīri pārņēma karaspēka vadību.
Sangariešu apstiprināšana
.
2016. gada 14. februārī Faustin-Archange Touadera tiek ievēlēts par prezidentu, pārtraucot haotisko politisko pāreju, un trīs mēnešus vēlāk Olands sniedz paziņojumu Bangi, paziņojot, ka stabilitāte ir atjaunota.
Citviet valstī bruņoti dalībnieki turpināja mocīt iedzīvotājus. Bijušās Seleka vienības joprojām ir aktīvas. Pilnīga kaujinieku atbruņošana šķiet maz ticama.
Toties kopš 2014. gada jūlija spēki ir nonākuši arvien lielākā spiedienā pēc tam, kad parādījās apsūdzības par bērnu izvarošanu, ko veikuši Francijas karavīri, kas izvietoti Centrālāfrikas Republikā.
Francijas prokurori sāka izmeklēšanu, bet apsūdzības tika publiskotas tikai 2015. gada aprīlī. Kopš tā laika ir parādījušies arī citi ziņojumi par trorupu iespējamu iesaistīšanos seksuālos uzbrukumos un pārtikas un dažkārt nelielu naudas summu došanu bērniem apmaiņā pret seksuāliem pakalpojumiem.
Līdz šim strong Sangaris ir jau trīs izmeklēšanu objekts saistībā ar atsevišķām apsūdzībām par bērnu seksuālu izmantošanu Centrālāfrikas valstī.
Jūnijā Parīzes prokuratūra sāka arī sākotnējo izmeklēšanu saistībā ar apsūdzībām, ka Francijas karavīri RCA ir piekāvuši vai stāvējuši malā, kamēr citi piekāvuši divus cilvēkus.
