NATO ir valstu alianse, kas tika izveidota 1949. gada 4. oktobrī. Šīs alianses mērķis ir aizsargāt tās dalībnieces no citu valstu uzbrukumiem un pierast tām palīgā agresijas gadījumā. Tās karavīri īpaši izceļas ar vetement homme militaire kā arī to militārais aprīkojums piemēram, viņu kanvas vīriešu josta.Tā pastāv, jo mēs visi esam piedzīvojuši kara šausmas un tā ietekmi uz mūsu dzīvi. Tā tika izveidota pēc Otrā pasaules kara ar domu, ka miers vienmēr ir jāsaglabā un ka mums ir jānodrošina, lai civilizētākas tautas neatgrieztos pie kara. Tā rezultātā tā palīdz mazākām valstīm uzturēt savu neatkarību no lielākām valstīm, kuras nespēj vienas pašas pieņemt lēmumus, un darbojas arī kā pretsvars tādām savtīgām lielvarām kā Krievija, kas cenšas aizstāt iedibinātos noteikumus ar savu iebiedēšanas taktiku. NATO ir organizācija, kas cenšas aizsargāt savas dalībvalstis no uzbrukumiem. To var darīt ar militāriem līdzekļiem vai politisku iejaukšanos. NATO ir milzīgs dalībvalstu skaits, un tā ir pazīstama kā viena no uzticamākajām sabiedrotajām starptautiskās politikas vēsturē.
NATO nozīme ir kolektīvais aizsardzības pakts starp Ziemeļatlantijas līguma valstīm. Tā ir vissvarīgākā alianse Eiropā, kas aizsargā dalībvalstis pret jebkādām briesmām. NATO darbības princips ir tāds, ka tad, kad vienai dalībvalstij tiek uzbrukts, visas pārējās dalībvalstis apvienojas, lai to atbalstītu. Tā izmanto dažus no labākajiem ieročiem pasaulē, lai aizsargātu savas dalībvalstis pret ārējiem agresoriem un to karaspēku. Tāpēc uzdodiet sev jautājumu: kādi ir NATO ieroči? Lieliskas ziņas, jūs esat nonācis īstajā vietā. Mēs precizēsim dažādos NATO bruņojuma veidus. Kā bonusu mēs jums sniegsim sīkāku informāciju par tās ieročiem. Ticiet man, jūs nenožēlosiet, ka nokļuvāt šajā rokasgrāmatā. Bez liekas kavēšanās ķersimies tieši pie lietas būtības. Dārgais lasītāj, jums nebūtu jānopūlas, izlasot šo rakstu.
NATO ir konvencionālā bruņutehnika
NATO ir alianse Severatlantijas līguma organizācija, kas tika izveidota 1949. gadā, lai nodrošinātu mieru Eiropā, īpaši pēc Otrā pasaules kara. Pati šīs alianses pastāvēšana liecina, ka tā ir lieliska lieta. Tas, ka šajā aliansē piedalās daudzas valstis no visas pasaules, nozīmē, ka no tās var iznākt tikai labas lietas. NATO ir konvencionālā bruņutehnika, tostarp sauszemes, gaisa un jūras elementi, kas paredzēti kolektīvajai aizsardzībai. Tas ļauj NATO dalībvalstīm īsā laikā veikt individuālas misijas jebkurā darbības vietā, kur ir vismaz viena dalībvalsts. Dārgie lasītāji, konvencionālā bruņutehnika ir ieroči , kas spēka radīšanai izmanto dažādas sprāgstvielas, kinētisko un/vai hidrokinētisko enerģiju. Šāda veida bruņojumā ietilpst sprāgstvielas, raķetes un tanki un bruņutransportieri.
NATO ir daudz konvencionālā bruņojuma valsts aizsardzībai, tostarp pretballistiskās raķetes (ABM), tāla darbības rādiusa precīza trieciena ieroči, piemēram, kreisās raķetes, viedās bumbas un bunkuru spridzinātāji. Ja meklējat NATO ieročus un bruņojumu, jūs esat nonācis īstajā vietā. NATO ir plašs konvencionālo ieroču klāsts, ko var izmantot aizsardzībai dažādos veidos. Papildus šiem lidaparātiem ir arī cita veida ieroči, ko NATO izmanto aizsardzībai pret citu valstu uzbrukumiem, piemēram, iznīcinātāji-bumbvedēji, kurus var izmantot pret ienaidnieka tankiem vai bruņumašīnām, vai Panavia Tornado, kas ir gaisa desanta uzbrukuma lidmašīna, kuru NATO Eiropā izvietotie spēki izmanto kara laikā pret Krieviju vai jebkuru citu uzbrukumu no jebkuras valsts.
Kara tanks
NATO ir ar ilgu vēsturi izstrādājusi jaunus ieročus savām dalībvalstīm, un mūsdienās tā ir pazīstama ar to, ka izmanto tankus, bruņumašīnas un militārās lidmašīnas. Kaujas tanks ir militāro transportlīdzekļu veids, ko izmanto tanku transportēšanai. Lūk, daži no NATO ikoniskākajiem ieročiem:
- Bujas tanks: Leopard 1 un 2 izmanto gan Bundesvērs (Vācijas armija), gan Polijas sauszemes spēki.
- AMX-30: Šis transportlīdzeklis tika izstrādāts Francijā, lai aizstātu novecojušo AMX-13 vieglo tanku. Kopš tā ieviešanas 1960. gadā tas ir vairākkārt uzlabots.
- Chieftain: Šo britu smago tanku ieviesa 1960. gados, lai aizstātu vecākus transportlīdzekļus, piemēram, tankus Centurion. Tas vēl joprojām ir britu armijas rīcībā.
- Challenger 1: ir amerikāņu galvenais kaujas tanks, kas stājās ekspluatācijā 1986. gadā. Vēlāk tas tika modernizēts, uzlabojot bruņojuma aizsardzību, iegūstot labāku kaujas jaudu un palielinot mobilitātes spējas.
- M60 Patton: sākotnēji tika izstrādāts Otrā pasaules kara laikā kā kājnieku atbalsta transportlīdzeklis, taču tā nelielā darbības rādiusa dēļ salīdzinājumā ar citiem galvenajiem kaujas tankiem tas tika maz izmantots kaujas vajadzībām.
- M1 Abrams: to 1960. gados izstrādāja Vācija, reaģējot uz ASV tankiem M48 Patton; tas ir aprīkots ar 105 mm pašmāju lielgabalu un sver aptuveni 29 tonnas
- NATO artilērijas un raķešu palaišanas iekārtas ietver M108 un M109, kas ir divas 20. gadsimta 50. gados izstrādātas artilērijas vienības. M110 ir jaunāka versija.
- NATO galvenā raķešu palaišanas iekārta ir MLRS (Multiple Launch Rocket System). Šos lielos lielgabalus var izmantot, lai izšautu lielu daudzumu munīcijas uz mērķiem, kas atrodas tālu no paša palaišanas iekārtas.
- M113 ir NATO spēku mugurkauls. Tas ir izmantots visos lielākajos konfliktos kopš Vjetnamas kara un joprojām ir viens no visplašāk izmantotajiem bruņutransportlīdzekļiem. Tajā var pārvadāt līdz deviņiem cilvēkiem, un tas vienmēr ir ticis modernizēts ar modernākām tehnoloģijām. M113 ir aprīkots ar virspusē uzstādītu ložmetēju, kā arī 50 kalibra ložmetēju, kas uzstādīts uz tā torņa, lai atvairītu jebkādus potenciālus draudus no lidmašīnām vai sauszemes spēkiem. M113 ir viegls bruņots kāpurķēžu transportlīdzeklis, kas paredzēts kājnieku un artilērijas, kā arī ekipējuma un materiālu pārvadāšanai. Tas ir bijis ekspluatācijā kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, un arī mūsdienās tas joprojām ir daudzu NATO dalībvalstu ražošanas līdzeklis. M113 bieži izmanto arī spēki, kas nav NATO valstu bruņotie spēki, jo īpaši citās pasaules daļās.
- Marder:Vācija izstrādāja 1958. gadā, lai to izmantotu savos bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā. Pēc tam to masveidā ražoja Padomju Krievija, lai to izmantotu tās karaspēks Aukstā kara laikā. Kopš tā laika Marder ir izņemts no aktīvās izmantošanas, taču vēl šodien to var atrast muzejos visā Eiropā. Šis transportlīdzeklis bija konstruēts tā, lai izturētu smagus bojājumus, vienlaikus saglabājot pietiekamu mobilitāti, lai nepieciešamības gadījumā varētu pārvietoties patstāvīgi, tāpēc nav brīnums, ka tik daudzas valstis vēlas šādu transportlīdzekli.
- Bez abiem iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem NATO ir izmantojusi arī citus bruņumašīnas transportlīdzekļus, piemēram, Bradley M2/M3 Infantry Fighting Vehicle, kas pirmo reizi tika ieviests pagājušā gadsimta 80. gados. Šo konkrēto Bradley modeli plaši izmanto daudzas NATO dalībvalstis tā daudzpusības un izturības dēļ, salīdzinot ar dažiem citiem šobrīd tirgū pieejamiem modeļiem, piemēram, Krievijas vai Ķīnas ražotajiem.
- AMX-10 P: šis franču tanks nosaukts tā radītāja, ģenerāļa Filipa Petēna (Philippe Pétain) vārdā, kurš dienēja Napoleona III laikā Amerikas pilsoņu kara laikā
- Izcēlējlidmašīnas ir F-16 (ko ASV izmanto kopš 1979. gada) un F-15 Eagle, kas ir viens no mūsdienās vismodernākajiem izmantotajiem iznīcinātājiem. F-16 izmanto daudzas pasaules valstis, tostarp Kanāda un Vācija. Sākotnēji tas tika izstrādāts kā zemes uzbrukuma lidmašīna, bet ir izmantots arī gaisa pārspēka misijās. Tas var nest līdz pat 16 raķetēm vai bumbām tikai uz spārniem un astes spuras
- F-15 Eagle ir vēl viens iznīcinātājs, ko NATO izmanto gaisa virsvadības misijās. Tā nav viena lidmašīna, bet gan vairākas dažādas šīs lidmašīnas versijas, kas var nest dažāda veida ieročus atkarībā no misijas:
Protraķetes
, kas paredzētas ienaidnieka lidmašīnu notriekšanai no gaisa, raķetes, kas paredzētas uzbrukumiem mērķiem uz zemes, bumbas, kuras var nomest lielā augstumā uz ienaidnieka teritoriju, un pat lāzera ieročus, kas īpaši paredzēti izmantošanai pret ienaidnieka satelītiem kosmosā - Helikopteri ir vēl viens ierocis NATO arsenālā: tos galvenokārt izmanto, lai ātri transportētu karaspēku lielos attālumos vai piegādātu krājumus tieši uz kaujas zonām, kur nav pietiekami daudz vietas transportlīdzekļos.
- “Eagle” konstrukcija atšķiras no F-16 ar to, ka tā stabilitātes nodrošināšanai lidojumā izmanto rindas spuras spārnu vietā.
- Fantom II ir tuvās gaisa atbalsta lidmašīna, kas paredzēta, lai aizsargātu karaspēku uz zemes no ienaidnieka uguns. Tam ir modernāka avionikas sistēma, kas ļauj veikt šo uzdevumu lielā attālumā un ar lielu precizitāti
- A-10 Thunderbolt II, ar iesauku “Warthog”. Tas tiek izmantots uzbrukumiem no zemes un gaisa atbalstam, un tā nēsā pietiekami daudz munīcijas 20 misijām.
- F-11 ir daudzfunkcionāls iznīcinātājs, kas var iesaistīt citus iznīcinātājus tuvcīņā, kā arī veikt gaisa virsvadības misijas pret ienaidnieka bumbvedējiem un AWACS radara lidmašīnām. Visbeidzot, Eagle ir gaisa agrīnās brīdināšanas lidmašīna, ko izmanto NATO spēki visā pasaulē, lai atklātu un izsekotu ienaidnieka raķetes, pirms tās sasniedz savus mērķus.
-
Panavia tornado, Tas nes vairāk nekā trīs reizes vairāk munīcijas nekā jebkurš cits lidaparāts uz zemes, un tas var lidot ar 3 Maha ātrumu.
3! - Uzņēmējs-bombers ir tuva gaisa atbalsta lidmašīna, kas paredzēta sauszemes spēku atbalstam. Tā spēj nest astoņas prettanku vadāmās raķetes, divas nevadāmās
bumbas vai divas raķetes, kas veido 1 200 kilogramu (2 646 mārciņas) iekšējo kravu. Lidmašīna var nest arī līdz astoņām “Hellfire” raķetēm “gaiss-gaiss-zeme” pašaizsardzības vajadzībām. Lidmašīnu var izmantot ar četru cilvēku apkalpi, un dažādu tautību piloti un virszemes apkalpes var strādāt kopā misijas plānošanas un izpildes laikā. - Pirmo šīs lidmašīnas prototipu 1972. gadā izmantoja Apvienotās Karalistes Karaļa gaisa spēki, kas to izmantoja, lai atbalstītu Lielbritānijas spēkus nemieru laikā Ziemeļīrijā. Astoņdesmitajos gados tas kļuva pieejams eksportam pēc tam, kad to kopīgi izstrādāja ASV, Lielbritānija un Rietumvācija kā daļu no NATO programmas “Gaisa kuģi NATO”, kas “Aircraft for NATO” ietvaros, kas
lidmašīnu, kas spētu veikt visu veidu misijas, tostarp gaisa transportu, degvielas uzpildi gaisā un karaspēka transportēšanu uz sauszemes un gaisa desanta spēkiem. - NATO ir divas ieroču kontroles struktūras: Partnerības un sadarbības drošības komiteja (CPCS) un NATO skola Oberammergavā (Vācijā).
- CPCS ir struktūra, kas palīdz NATO dalībvalstīm sadarboties, lai dalītos ar tehnoloģijām un zināšanām cīņā pret kājnieku ieroču izplatīšanu. Tā arī palīdz dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par ieroču tirdzniecību, ko var izmantot, lai izsekotu nelikumīgus ieroču tirgotājus.
- NATO skola Oberammergavā ir skola, kurā katru vasaru tiekas militārie vadītāji no visas Eiropas, lai apspriestu veidus, kā uzlabot taktiku cīņā ar ieročiem. NATO skola Oberammergavā tika izveidota 1957. gadā, lai apmācītu nākamās virsnieku un karavīru paaudzes NATO pamatvērtībās. Tā nodrošina arī apmācību Allianses valstu personālam, kas vēlas uzzināt par NATO operācijām vai politiku.
- NATO ieroču kontrole ir programma tiecas ierobežot ieroču daudzumu pasaulē. Tās mērķis ir nodrošināt, lai starp valstīm vairs nebūtu karu vai konfliktu.
- Divas galvenās vienošanās, ko noslēgusi NATO, attiecas uz parastajiem ieročiem un kodolieročiem. Vienošanās par parastajiem ieročiem ierobežo tanku, artilērijas vienību un citu ieroču skaitu, ko katra valsts var ražot. Tas ierobežo to iespējas uzbrukt vienai otrai ar šāda veida ieročiem.
- Atra vienošanās attiecas uz kodolieročiem. Tas ierobežo kodolgalviņu skaitu, kas vienlaicīgi var būt katras valsts rīcībā.
- NATO Konvencionālo ieroču līgums (NATO CA) ir daudzpusējs līgums starp ASV un to sabiedrotajiem par konvencionālo ieroču glabāšanas un lietošanas ierobežošanu. Šo nolīgumu parakstīja 1979. gadā un tas stājās spēkā 1983. gada 2. maijā.
- Saskaņā ar šo nolīgumu visām NATO dalībvalstīm bija jāpieņem konkrēti ierobežojumi attiecībā uz to parasto ieroču krājumiem. Puses vienojās, ka nevienai dalībvalstij nedrīkstēs būt vairāk nekā 100 tonnu kaujas galviņu, ko var nogādāt ar ballistiskajām raķetēm vai stratēģiskajiem bumbvedējiem, vai vairāk nekā 1000 tonnu kaujas galviņu, ko var nogādāt ar taktiskajiem lidaparātiem
- No 30 dalībvalstīm 21 valsts ir Eiropas Savienība: Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija un Spānija.
- Septiņas citas valstis atrodas Eiropā: Albānija, Islande, Maķedonija, Melnkalne, Norvēģija, Norvēģija, Apvienotā Karaliste un Turcija. Visbeidzot, divas atlikušās valstis – Amerikas kontinentā atrodas Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda.
- Papildus, Zviedrija un Somija 2022. gadā ir oficiāli iesniegušas pieteikumu pievienoties NATO. Jāņem vērā arī tas, ka interesi par pievienošanos aliansei ir izrādījušas arī trīs valstis: Bosnija un Hercegovina, Gruzija un Ukraina.
Artilērijas un raķešu palaišanas iekārta
NATO ieroči ir spēcīgi un uzticami, taču dažkārt ir grūti saprast, ko tie dara. Artilērijas un raķešu palaišanas iekārtas ir ieroču veidi, ko izmanto, lai raidītu šāviņus, piemēram, lādiņus vai raķetes, uz mērķiem.
Bruņumašīnas
NATO bruņumašīnas ir ļoti dažādas formas un izmēra ziņā. NATO galvenie ieroči ir tās bruņumašīnas. NATO bruņutehnika ir visdažādāko formu, izmēru un spēju. Lūk,
īss pārskats:
Bujinieki
NATO ieroči ir iznīcinātāju lidmašīnu, helikopteru un zemūdeņu kombinācija.
Bujiniekus-bombardierus
Bujiniekus-bombardierus veido visi viendzinēja lidaparāti, kas paredzēti kaujas uzdevumu veikšanai gaisā. Tie visi ir arī aprīkoti ar dažādām ieroču sistēmām, kas ļauj tiem iedarboties uz mērķiem īsā un tālumā. NATO ieroči ir vismodernākie pasaulē.
NATO ieroču kontrole
Pēdējos gados daudz runāts par NATO ieroču kontroles līgumu. Bet par ko tieši tas ir? Nolīgumu par konvencionālajiem ieročiem NATO parakstīja 1991. gadā, un kopš tā laika 28 dalībvalstis to ir nodevušas tālāk. Šis nolīgums nosaka ierobežojumus katras valsts kontrolētajiem parastajiem ieročiem, ļaujot tām piekļūt šiem ieročiem, par tiem nemaksājot. Tas arī ļauj valstīm pārdot ieročus, kas neietilpst šajā kategorijā, piemēram, tankus un iznīcinātājus. Šo ierobežojumu mērķis bija novērst sāncensības rašanos starp dalībvalstīm par to, kam pieder kādi ieroču veidi, un veicināt sadarbību jomās, kurās iepriekš bija bijusi spriedze.
NATO struktūras, kas darbojas šajā jomā
NATO ir 30 dalībvalstu militāra alianse, kuras mērķis ir veicināt mieru, drošību un stabilitāti uz Zemes. NATO ir 29 valstu militārā alianse Ziemeļamerikā un Eiropā. Tā tika izveidota, lai palīdzētu apturēt komunisma izplatību, un joprojām aktīvi darbojas, lai veicinātu mieru un stabilitāti Eiropā. NATO galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas kontinenta un Ziemeļamerikas drošību. Tās sekundārais mērķis ir arī veicināt starptautisko mieru un stabilitāti,mazināt kara risku, izmantojot sadarbības aizsardzības plānošanu, un sniegt humāno palīdzību bruņotos konfliktos, kas apdraud globālo drošību. Šajā jomā darbojošās alianses struktūras ir šādas:
Ražādie konvencionālo ieroču nolīgumi
NATO ieroču kontrole ir līdzeklis konvencionālo ieroču tirdzniecības kontrolei starp valstīm. Tā tika dibināta 1979. gadā, un tā ir veiksmīgi novērsusi karus starp valstīm. Nolīguma mērķis ir novērst to, ka valstis bruņojas ar ieročiem, kurus varētu izmantot, lai nodarītu kaitējumu vai iznīcinātu. Tas ietver ķīmiskos, bioloģiskos, kodolieročus un ballistiskās raķetes, kā arī kodolieročus. Vienošanās arī samazina katras valsts izmantoto parasto ieroču skaitu. Lai to panāktu, tā ierobežo tanku un citu militāro transportlīdzekļu skaitu, ko var iegādāties no citām valstīm.
NATO dalībvalstis
NATO ir 1949. gadā dibināta politiska, militāra un drošības alianse. Tā ir savstarpējas aizsardzības organizācija, kurā ietilpst 30 dalībvalstis. NATO ir 30 valstu militāra alianse, kuras mērķis ir aizsargāt brīvība, demokrātija un cilvēka cieņa.
